female in sport suit running during sunset
Novājēšanu

Gastronomiskas raizes


Profesors Anatolijs Danilāns stāsta, ka ne visiem cilvēkiem vēdera kaites uzliesmojums notiek pavasarī un rudenī. “Manu pacientu vidū daudziem tas ir vasarā un ziemā. Lielai daļai cilvēku veselība rudenī un pavasarī nav tā labākā, kaut gan precīza skaidrojuma tam nav,” saka profesors

Kāda ir diētterapijas mūsdienu izpratne?

Cilvēks ir dīvains radījums. Bieži vien viņam šķiet, ka viņš nepanes kādu ēdienu. Dažs saka, es nepanesu skābu, cits nevaru lietot pienu, vēl cits nepanes ceptu. Bieži vien tās ir pacientu iedomas. Ir pētījumi: ja ceptas gaļas gabaliņu ieliek kapsulā, cilvēks to apēd un viņam nemaz nekļūst slikti. Galu galā, ja kaut kas negaršo, ir tik daudz ēdamā var taču izvēlēties.

Sliktāk, ja ārsts slimniekam kādu produktu kategoriski aizliedz. Mūsdienu medicīnā daudz kas ir mainījies. Hronisku slimību gadījumā nav jāaizliedz pacientam baudīt to, kas viņam garšo asu, ceptu un kraukšķošu. Tie ir māņi, ka ir kaitīgi ēdieni un ka tie saistīti ar nopietnu slimību risku. Daudzi cilvēki slikti panes augļus vai ogas, piemēram, vīnogas. Viņiem no tām uzpūšas vēders, ir pat sāpes vai šķidra vēdera izeja lv.wikipedia.org. Saku slimniekam, neēdiet vīnogas. Bet pacients: dakter, man ļoti garšo vīnogas. Es atbildu: nu tad ēdiet uz veselību! Cilvēks dzīvo vienu mūžu. Viņš grib dzīvot labi, lai viņam nesāp, lai neuzpūšas vēders, un gribas arī kaut ko garšīgu. Pacientam jāpaskaidro, ka viņš var ēst vīnogas, bet vajadzēs paciest diskomfortu.

Uztura principi paliek iepriekšējie, tam jābūt daudzpusīgam. Jāēd zivis, dārzeņi, šķiedrvielām bagāti produkti, ko lietojam par maz; daudz jākustas, lai visu apēsto patērētu; nevajag smēķēt, dzert šņabi. Var ēst arī asu, nav tā, ka tas, kas svilina muti, svilina arī zarnas. Slikti, ja cilvēku, kam ir sūdzības, ierobežo. Nabags mokās, ēd putriņas, līdz kļūst sliktāk. Īpaši tas kaitē sirdij. Sūdzības par diskomfortu vēdera uzpūšanos, skābām atraugām, dedzināšanu, vēdergraizēm un vēdersāpēm  ir biežas. Kuņģa gļotāda izdala sālsskābi, kas šķeļ apēstā uztura olbaltumus. Ja sālsskābes ir par daudz, var rasties kāds no jau minētajiem simptomiem.

Gremošanas traucējumus veicina pārēšanās, trekns uzturs, smēķēšana, spriedze, ēšana steigā, pārmērīga kafijas lietošana u.c. Protams, izslēdzot šos nelabvēlīgos faktorus, diskomfortu var mazināt. Bet cilvēks ir un paliek tikai cilvēks. Nevajadzētu ilgstoši mocīties ar nepatīkamām sajūtām, jo ir taču pieejami dažādi medikamenti. Pazīstamākie ir renī, maaloks un zantaks. Renī un maaloks ķīmiski tikai neitralizē sālsskābi kuņģī, bet nemazina tās izdalīšanos. Šie abi medikamenti neārstē ne čūlu, ne gastrītu, ne barības vada iekaisumu. Taču šos medikamentus var droši lietot, jo daudziem cilvēkiem tie patiešām palīdz. Kam dot, kam nedot? Tiešām nezinu. Esmu gastroenteroloģijas profesors, bet es nezinu.

Preparāts jāpamēģina. Ja kļūst vieglāk, tātad labs. Pa reizei var lietot arī dzeramo sodu. Var lietot arī fermentpreparātus. Mezīms līdzēs, ja apēsts par daudz trekna (es neaicinu ēst treknu, bet gadās). Cita lieta, ka slimniekam nevajag šos medikamentus lietot katru dienu un gadiem ilgi. Varbūt vainīga ir helikobaktērija. Jālikvidē tā, un čūla pazudīs uz visiem laikiem. Kā to darīt, tas jāprasa ārstam. Nav jēgas to darīt pašam uz savu roku. 

Kad jāiet pie ģimenes ārsta un kad jāmeklē speciālista palīdzību?

Uz šo jautājumu vislabāk atbildēs ģimenes ārsts. Ja nevar rast kontaktu ar vienu ārstu, jāmeklē cits. Objektīvi diez vai varēšu palīdzēt labāk nekā ģimenes ārsts, taču varbūt psiholoģiski gan, jo slimnieks man vairāk ticēs. Daudziem slimniekiem nav nepieciešami sarežģīti izmeklējumi, bet, ja slimnieks par varītēm grib, to var darīt. Izmeklējumi nav bīstami, tiesa, tie ir nepatīkami. 

Rate this post